Daudziem ir vaļasprieki, daži no tiem dīvaināki par citiem. Mans ir velobraukšana pa Londonas ielām.
Sākums
Kā jau ir izskanējis, mans vaļasprieks bija izbraukāt visas centrālās Londonas ielas. Kad tas beidzot bija paveikts, es vizualizēju visus uzkrātos datus animācijā, kas apklāja visu centrālo Londonu. Vēlējos šo hobiju tā smuki prezentēt, tāpēc izveidoju bloga lapu, kurā pastāstīju par savu pieredzi. Gribēju runāt gan ar latviešu, gan ar angliski runājošajām auditorijām, tāpēc sagatavoju rakstu divās valodās.
Līdz šim es vienmēr esmu bijis liels lapas Londonist fans, jo tā stāsta par dažādām interesantām lietām un vietām Londonā. Manuprāt, mans stāsts bija gana labs, lai pievērstu viņu uzmanību. Es sazinājos ar Londonist žurnālistu Vilu Noblu (Will Noble), kurš piekrita šo projektu ievietot portālā. Viņš man atsūtīja vairākus jautājumus, uz kuriem pēc labākās sirdsapziņas arī atbildēju. Biju nolēmis, ka publicēšu savu projektu sociālajos medijos, kad tiks publicēta mana intervija. Tiklīdz raksts bija publicēts un es biju publicējis savu rakstu, sāka parādīties daudz pozitīvu atsauksmju. Man tas bija negaidīti, un tik lielu uzmanību līdz šim nebiju pieredzējis. Kāds Reddit lietotājs dalījās ar manu ierakstu /r/london, kur tas sasniedza 530 balsis. Es arī atbildēju uz daudziem cilvēku jautājumiem. Protams, sagaidīju ļoti lielu lapas apmeklējumu. Tajā dienā kopumā tā sasniedza līdz pat 1,3 tūkstošiem. Man tas ir ļoti daudz.
Tajā brīdī es domāju, ka aktīvā interneta publicitāte ir beigusies un turpmāk viss būs mierīgāk. Ar mani sazinājās BBC London sava Instagram projekta #GreaterLondoner ietvaros, kas likās ļoti atbilstošs manai tēmai. Satikties gan uzreiz neizdevās, jo lija lietus un žurnālists aizbrauca uz nepareizo staciju. Vajadzēja pārcelt tikšanos uz nākamo nedēļu. Man bija prieks, ka varu kādu iedvesmot ar savu stāstu. Jau biju gaidījis, un ar mani sazinājās LTV žurnāliste Ilze Kalve, ar kuru kopā nedēļas nogalē uztaisījām sižetu. Kopumā sižeta publikācija nelikās steidzīga, jo viss trakums it kā bija jau aiz muguras.
Otrā nedēļa
Beidzot satikos ar BBC London žurnālistu, ar kuru uztaisījām nelielu sižetu. Viņš man gan teica, ka visticamāk video būs gatavs pēc kādas nedēļas vai divām. Vakarā man piezvanīja no kādas ziņu aģentūras, un es tai sniedzu telefonisku interviju. Pirmo reizi dzīvē ar mani šādi kāds sazinājās, tāpēc, esot saviļņots par uzmanību, es sniedzu interviju un devu viņiem atļauju lietot visus savus materiālus.
Trešdienas rītā mani kolēģi ieteica ievietot savu video vairākās Reddit lapās, kaut arī animācija Redditā jau bija pabijusi. Līdz galam nesapratu, vai no tā būs kāda jēga, bet /r/oddlysatisfying/ likās kā ļoti piemērota lapa, jo ir taču patīkami skatīties, kā visa karte “piepildās”. Ieraksts saņēma ļoti daudz pozitīvu atsauksmju. Lapas apmeklējums sasniedz 15 tūkstošus, bet pats ieraksts tika pie 57 tūkstošiem pozitīvu balsojumu. Komentāros ļoti daudz cilvēku lūdza man to pārpublicēt /r/dataisbeautiful/, bet es īsti nesapratu, kā to izdarīt, jo tur, kā izrādījās, ir ārkārtīgi stingri noteikumi, lai ierakstus ievietotu tieši autori. Pāris cilvēku atsūtīja vēstules, ka jau ir darījuši vai vēlas darīt ko līdzīgu savās pilsētās. Viena vēstule no Vankūveras Kanādā bija ļoti īpaša, jo šis cilvēks pilnīgi noteikti bija izbraucis vairāk un noklājis lielāku pilsētas daļu nekā es. Sāku pamanīt, ka raksts no ziņu aģentūras tiek publicēts kādos 30-40 portālos, kas ir mulsinoši daudz. Pat tādos medijos kā LBC un beigās arī BBC mājaslapā. Ap to laiku parādījās arī BBC London Instagrama ieraksts. Droši vien viņi izlēma publicēt to ātrāk, kad pamanīja aktivitāti.
Uzzinot, ka manas pēdējās izbraukātās ielas bija Kilburnas rajonā, tur vietējais mazais grāmatu veikals Community Bookshop uzaicināja mani pie sevis. Vakarā arī aizbraucu uz turieni ar riteni.
Pārplūdums
Trešdienas vakarā man piezvanīja no BBC Radio 4 un palūdza nākamajā rītā ierasties uz studiju. Es, protams, piekritu, lai gan bija agrāk jāceļas. No rīta pamanīju, ka par manu braucienu jau bez konsultēšanās ar mani stāstīja LNT 900 sekundes. Tiesa gan, viņi lasīja rakstu tieši no Evening Starndard, kur bija diezgan minimāla informācija un pat nebija pievienota pilnā karte. Nebiju priecīgs par šādu nepilnīgu atspoguļojumu Latvijas medijā. Varēja jau ar mani pirms tam sazināties! BBC uzgaidāmajā telpā pirms manis savu laiku gaidīja Diāna Abbota, Leiboristu deputāte, kuru es atpazinu un palūdzu kopīgi nobildēties. Kad viņai stāstīju, ka es nāku uz studiju, jo esmu pabijis visās ielās, viņa atbildēja: “Ā, es dzirdēju ko tādu. Ar velosipēdu, ja?” Satraucies jau biju nejēgā, bet biju sagatavojis visas savas kartes. Saruna ilga tikai 3 minūtes, no kurām pusi laika es pavadīju, meklējot īstos vārdus.
Pēc lielā Reddit lietotāju pieprasījuma beidzot saprotu, kā ievietot savu video /r/dataisbeautiful/ subredditā, kur tas strauji nonāca līdz pirmajai vietai un noturējās tur veselu diennakti. Kopumā ieraksts sasniedza 68 tūkstošus pozitīvu balsojumu un bloga lapas apmeklējums tika līdz 13,5 tūkstošiem tajā dienā. Pie tam mans ieraksts pusi dienas nonāca arī Reddit (kas ir 7. apmeklētākā lapa pasaulē) pirmajā lapā. Tajā brīdī es tā nozīmīgumu pat īsti neapzinājos, jo ikdienā Reddit nelietoju. @normis man Twitter norādīja, ka labāk būtu lielījies ar to nekā ar publikāciju MSN lapā.
Pamanīju, ka manu rakstu publicējuši latviesi.com, kuri ir pārpublicējuši ne pārāk pilnīgo rakstu no BBC. Sazinājos ar viņiem, lai to mazliet uzlabotu. Latviešu medijos vēlējos izskatīties mazliet labāk. Ar mani sazinājās arī citas aģentūras un laikraksti, kā arī organizācija, kas iestājas par velosipēdistu drošību uz ceļiem, un nolēmām padiskutēt par turpmāku sadarbību.
Pierimums
Reddit aktivitāte beidzot vairs nebija tik intensīva un spēju jau apzināties, kas notiek.
Piektdien ar mani sazinājās skaties.lv, un es sāku justies, ka mani pamanījuši arī Latvijā. Atļāvu viņiem izmantot savus materiālus, un drīz vien raksts tika publicēts. Vakarā bija jāiet uz Giving For Latvia labdarības 10 gadu jubilejas pasākumu, kura laikā man un sievai pienāca ziņas, ka arī LTV sižets tiek rādīts Panorāmā. Ļoti gan gribējām redzēt, bet tajā brīdī tas nebija iespējams.
Ļoti neparasti un interesanti bija, kad man piezvanīja no kāda televīzijas tiesu šova un jautāja, vai man ir kāds, kuru iesūdzēt tiesā, lai varētu uztaisīt interesantu prāvu. Tomēr, braucot visus šos gadus, es esmu bijis ārkārtīgi uzmanīgs, un nekā dramatiska nav bijis. Pēc tam gan lūdza padomāt, vai nav kāds cits veids, kā es varētu piedalīties tajā šovā, piemēram, vai kāds man nav parādā, bet arī tas uz mani neattiecās.
Trešā nedēļa
Viss šis karuselis noslēdzās ar zvanu no BBC Radio London, kur mani uzaicināja uz apmēram 10 minūšu sarunu ar viņu braucamā laika programmas vadītāju Ediju Nestoru (Eddie Nestor). Tā bija superīga saruna, ļoti pozitīva un likās, ka mēs abi pēc tās bijām diezgan priecīgi. Tiesa gan, BBC lapā es paliku ar uzvārdu Vilmus, un vadītājs uzstāja, ka kopbildē karte jātur ar dienvidiem uz augšu, jo tā var redzēt uzrakstu “LONDON A–Z” pareizi.
No dažām kolēģu sarunām uzzinājām, ka šis stāsts pieticīgās rindiņās ir ticis publicēts arī vairākos laikrakstos: Metro, The Week, I (newspaper) un YorkshirePost.
Metro 
Metro 
The Week 
The Week 
I newspaper 
I newspaper 
Yorkshire Post 
Yorkshire Post
The Week 
Metro 
Yorkshire Post 
I (newspaper)
Nobeigumā
Šis viss man bija diezgan traks piedzīvojums. Nebiju agrāk saņēmis tik daudz uzmanības, reizē gribēju arī visiem atbildēt, kaut arī tas nebija iespējams, un tagad varētu būt par vēlu. Jutos ārkārtīgi pagodināts, ka mani uzaicināja uz BBC Radio pārraidēm un cilvēki izrādīja šāda veida interesi. Priecājos, ka tas viss ir beidzies, kaut arī bija diezgan jautri, tomēr nedaudz nogurdinoši. Tagad atkal no rīta varu veikt kārtējo braucienu, izmetot līkumu un nedomājot, ka e-pasts būs pilns, to nākamreiz atverot.
Mani īpaši aizkustināja kādas Lesteras skolas direktora komentārs par manu braucienu. Viņš, lasot par manu piedzīvojumu, guva daudz pārdomu. Viņš esot secinājis, ka brīžiem vajag pamainīt ikdienas rutīnu, lai attīstītu savu radošumu. Ikdienas darbības darot, mēs daudzas darbības darām automātiski un pēc tam vairs īsti neatceramies mājupceļu un to, kā atslēdzām mājas durvis. Pamainot vai ciešāk pavērojot savus ikdienas paradumus, ir iespējams atklāt pašiem sev, cik tie patiesībā ir interesanti.
Man vēl ir paredzētas dažas intervijas, bet tās vairs nav tik intensīvos daudzumos. Tomēr man patīk ar savu stāstu dalīties. Viens no lielākajiem lepnumiem ir tas, kādu tēlu esmu atstājis pats uz sava vārda meklējuma rezultātiem Google.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik daudz kopumā es nobraucu?
Animācijā esošie maršruti ir 16 tūkstošus kilometru gari, bet realitātē nobraucu vēl vairāk, un viss nav uzskaitīts.
Cik reizes es kopumā veicu braucienus?
Kopumā šīs kartes ietvaros biju veicis aptuveni 1200 braucienu.
Vai es tagad esmu publicējis vietu, kur es dzīvoju?
Nē, jo es pārvācos pusgadu pirms šī raksta publikācijas.
Kādu riteni es izmantoju?
Logo no Hackney Cycles.
Vai man ir gadījušies kādi negadījumi?
Man ir bijušas sīkas saķeršanās ar braucējiem, tomēr vērā ņemami negadījumi nav bijuši. Esmu vienmēr ārkārtīgi uzmanīgs braucējs.
Vai manas plaušas nav galīgi beigtas no piesārņojuma?
Es ticu, ka manas plaušas ir tīrākas par jebkura smēķētāja plaušām.
Paldies: sievai Santai, redaktorei Džeinai, Izei Kalvei, darba vietai Recipe London un Latvijas Republikas vēstniecībai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē par atbalstu.
