Konservatīvie uzvarēja vēlēšanās
Tas ir fakts. Lai arī kā man personiski tas nepatiktu. Pats visu laiku pirms vēlēšanām esmu bijis Liberāldemokrātu atbalstītājs un cerēju, ka viņiem vēlēšanās izdotos nonākt situācijā, ka neviena partija neiegūtu absolūto vairākumu un LibDemi būtu nepieciešami koalīcijas veidošanai. Tomēr tā nenotika.
Vēlēšanas nav godīgas sistēmas dēļ
Konservatīvā partija ieguva lielāko mandātu kopš Mārgaretas Tečeres uzvaras 1987. gadā, kas viennozīmīgi apliecina to, ka šī partija ir tiesīga valdīt, lai gan tā neuzskata viss internets. Liela daļa neapmierināto mēģina deleģitimizēt, vai samazināt Toriju uzvaras nozīmīgumu dažādos veidos. Līdzīgi bija arī pēc Brexit referenduma un ASV pēc Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās. Tiesa gan šajos gadījumos es biju starp šiem deleģitimizētājiem, bet šoreiz es saskatu vairākas atšķirības.
Brexit referenduma kampaņa, līdzīgi, kā šīs vēlēšanas, balstījās uz ļoti daudz dažādiem meliem, un sapņainiem solījumiem, kā rezultātā sadalījums bija 48% par palikšanu ES un 52% par izstāšanos. Kaut arī pats ieskaitīju sevi kategorijā, kuri spēj redzēt cauri visiem meliem, tomēr muļķīgi būtu pieņemt, ka esmu daudz gudrāks par vidējo vēlētāju viņi tos pašus melus neredz un naivi uzķeras uz āķa, kaut ir arī tādi vēlētāji. Tomēr cilvēki, kas uzticas citu viedoklim un balso tā, kā viņu uzticības personas, ir abās pusēs. Brexit referendumā robeža starp abām pusēm bija salīdzinoši neliela, referendums bija tikai ieteikuma rakstura un tādejādi varēja apšaubīt rezultātu.
Savukārt Trampa uzvara ASV lielākā problēma bija tā, ka otrs kandidāts uz prezidenta amatu tomēr ieguva vairāk vēlētāju balsis. Kaut arī šī nebija pirmā reize, kad šāda situācija eksistēja, tas tomēr dod iespēju otrai pusei daļēji morāli attaisnot savu zaudējumu.
Mažoritārā vēlēšanu sistēma Lielbritānijā ir eksistējusi ļoti ilgi un vēlētāji ir pie tās pieraduši un labi zin spēles noteikumus. 2011. gadā Lielbritānijai bija iespēja mainīt vēlēšanu sistēmu, bet toreiz arī Leiboristiem aktīvi aģitējot pret to, vēlēšanu sistēmas maiņas ierosinājums tika pārliecinoši noraidīts ar 67% vēlētāju atbalstu pašreizējai sistēmai. Konservatīvie minimāli palielināja savu balsu skaitu absolūtos skaitļos, bet ievērojami palielināja iegūto apgabalu skaitu, kas ir arī svarīgākais šāda veida vēlēšanās. Partijām nav jācenšas iegūt iespējami vairāk vēlētāju balsis savā apgabalā, tikai vairāk balsis nekā citiem tajā. Labi zinot šo mērķi tiek veidotas arī kampaņas un būtu dīvaini pārmest to, ka rezultāti nereprezentē proporcionālo vēlēšanu sistēmu, jā tāds nemaz nav bijis mērķis.
Es atbalstu balsošanu par, tā saucamajām, “mazajām partijām”, ja ideoloģija ar attiecīgo partiju sakrīt, pat tad, ja tā partija netiek pie varas, jo lielās partijas pamanīs izmaiņas vēlētāju noskaņojumā, un, attiecīgi pielāgos savu politiku, ja pastāvēs iespēja, ka apgabalu varētu zaudēt. Šādi arī Lielbritānijā, īpaši apgabalos ar “drošajām” Konservatīvo vai Leiboristu vietām, balsotāji var izvēlēties balsot par mazāku partiju, lai nosūtītu vēstījumu varas partijām par politikas maiņu, zinot ka apgabala pārstāvis nemainīsies. Piemēram balsojot par Brexit vai Zaļo partiju apgabala mandātu ieguvušais pārstāvis zinās, kā jāveido politika, lai nezaudētu savus atbalstītājus un saglabātu savu vietu. Tas ir līdzīgi, kā uzklausot kritiskus komentārus, var gūt izpratni kā uzlabot savu darbu.
Proporcionālajā vēlēšanu sistēmā būtu pavisam cita aina
Viennozīmīgi, tādā gadījumā gan kampaņas un stratēģijas būtu pavisam citas. Tomēr, ja rupji salīdzinām vēlēšanu rezultātus, kur Konservatīvie ieguvuši 43,6% balsu un pārliekam šos rezultātus uz Latvijas vēlēšanu sistēmu, kura mums ir proporcionāla, nevarētu teikt, ka šie rezultāti būtu devuši varu kādai citai partijai nevis Konservatīvajai. Pēc rezultātiem mums būtu jāpieņem, ka Parlamentā iekļūtu tikai 3 partijas, kas pārvarējušas 5% barjeru – Konservatīvie, Leiboristi un Liberāl-Demokrāti. Sadalot proporcionāli iegūto vietu skaitu Parlamentā Konservatīvajiem tiktu 49.%. Tālāk, ja, līdzīgi kā Latvijā katras partijas iegūtais balsu skaits tiek dalīts ar nepāra skaitļiem – ar 1, tad ar 3, 5, 7, Konservatīvā partija iegūtu 50 no 100 vietām. Tas būtu par vienu balsi mazāk no tai nepieciešamā vairākuma.
Protams visi šie aprēķini ir ļoti spekulatīvi tomēr Latvijā neviena partija nekad nav ieguvusi tik 43.,6% balsu, bet ja kāda iegūtu, tad būtu diezgan grūti apšaubīt tai doto mandātu vadīt valsti vai, vismaz, spēlēt vadošo ievērojamu lomu politikas veidošanā.
Vēlēšanas nedod mandātu Brexitam
Vēlēšanās startēja divas partijas, kuru pārliecinošais vēstījums, bija tāds, ka balsojot par šīm partijām, vēlētāju balsis būs par Brexit. Par “Brexit partiju” šaubu īsti nav, bet vai viennozīmīgi var teikt, ka Konservatīvo vēlētāji tiešām vēlās Brexit? Man grūti saprast kā par to var būt šaubas, ja partijas sauklis šajās vēlēšanās bija “Get Brexit Done”. Tas ir diezgan pārliecinoši.
Reizē vēlēšanās piedalījās arī vairākas “Remain” partijas, kuras pārliecinoši norādīja, ka balsojums, par šīm partijām būs balsojums, par palikšanu Eiropas Savienībā – Liberāldemokrāti, Skotu Nacionālā partija un Zaļā partija.
Interesanti, ka kaut arī 2017. gadā Leiboristi nekautrējās teikt, ka viņi respektē referenduma rezultātu un uzskata, ka jāiet tālāk ar Brexitu, viņu partija sekojošajā attēlā ir novietota pie “Pro Remain” partijām, kas viņi, viennozīmīgi, nebija. Šajās – 2019, gada vēlēšanās, Leiboristi izvēlējās neiet šo ceļu un nestāvēt stingri par Brexit, bet reizē arī nestāvēt stingri par Remain. Šī partija izvēlējās nepārstāvēt nevienu no šīm grupām, ņemot vērā augsto Brexit atbalstu Leiboristu kontrolētajos valsts ziemeļos. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka Leiboristi atbalsta palikšanu Eiropas Savienībā. Pēc tabulas, šajā attēlā, atbalsts Brexit pieaug un palikšanai ES sarūk. Pat ja tikai viena trešdaļa no Leiboristu atbalstītājiem vēlētos izstāties, arī tādā gadījumā vēlēšanu rezultāti pārliecinoši uzrāda atbalstu Brexit partijām. Proti Konservatīvie + Brexit partija ~ 45,6% un pieskaitot trešdaļu Leiboristu balsu, sanāktu vismaz aptuveni 55%. Var secināt, ka atbalsts Brexit tikai ir audzis kopš referenduma.
Secinājums
Patīk tas vai nē, Konservatīvie uzvarēja vēlēšanās. Vai nu viņi meloja vēlēšanu kampaņā, vai sasolīja nepiepildāmas lietas, vai arī nespēlēja īsti godīgi izvairoties no intervijām un kritikas, vēlētāji viņus ir apbalvojuši ar mandātiem.
